Bez nosaukuma.

Es nomiru un nokļuvu debesīs,

Taujāju enģeļiem, kas un kā?

Viņi stāstija:

 

Cilvēks ir mākslas darbs,

Dažreiz labs un dažreiz nē,

Visi vienā izstādē.

 

Viss jau it kā būtu labi,

Ja kaut kas nebūtu brāķis,

Tas ir tā, kā zivis vilina āķis.

Un pamosties jau ir pa vēlu,

bet nejūti tu nekādu sēru.

 

Tad egoisms spiežas laukā,

Nebeidzas dzīve paradīzē jaukā.

 

Paldies, es klusi teicu,

Bet enģeļi sadevās rokās,

Klusēdami sāpju mokās.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s